Skarbs liktenis, kas ne visiem ir pa spēkam, bet Barbai, mūsu mīļā Braiena mammai, šie dzīves sitieni bija un ir pa spēkam. Viņa tos nes klusībā ar smaidu, nevienā brīdī nesūdzoties par likteņa līkločiem. Veidojot šo stāstu, sapratu, ka pārāk bieži mums sāp nevietā, čīkstam par katru sīkumu. Stāstā smēlos spēku un bezgalīgi cienu Barbu, lepojos, ka pazīstu šo stipro Braiena mammu!
Ar cieņu, Agnese Kviese